Jaunzēlandes vēlēšanu sistēma un balsošanas tiesības
Jaunzēlandes parlamentārā vēlēšanu sistēma darbojas saskaņā ar principu "jaukto dalībnieku proporcionāls" (MMP), kas ir spēkā kopš 1996. gada vēlēšanām. Šī struktūra aizstāja iepriekšējo FPP sistēmu, kas tika izmantota lielākajā daļā valsts politiskās vēstures. MMP ieviešana notika pēc 1993. gadā notikušā referenduma.
Saskaņā ar MMP sistēmu jauniezēlandieši piedalās vēlēšanās, nododot divas atšķirīgas aizklātas balsošanas. Pirmais balsojums ir paredzēts konkrētam kandidātam, kas kandidē vēlētāju sarakstā, kas ir noteikts ģeogrāfiskais vēlēšanu apgabals. Otrs balsojums ir par politisko partiju, kas ļauj vēlētājam izvēlēties politisko partiju, kuru viņš vēlas redzēt pārstāvētu valdībā.
Parlamenta struktūra un vēlēšanas
Jaunzēlandes parlamentā ir viena palāta - Pārstāvju palāta. Parlamenta deputātu skaits parasti ir 120, taču kopējais deputātu skaits var nedaudz svārstīties, jo ir iekļautas arī vietas, kas atrodas virs sēdvietām atkarībā no vēlēšanu rezultātiem. Pamatprincips, kas regulē pārstāvību, ir tāds, ka partijas kopējo deputātu skaitu parlamenta sasaukumā nosaka tās kopējā daļa politisko partiju balsojumos.
Parlamenta vispārējo vēlēšanu grafiku nosaka 1986. gada Konstitūcijas likums un iedibinātas politiskās konvencijas. Lai gan vēlēšanas parasti notiek aptuveni reizi trijos gados, vēsturiskie precedenti liecina, ka parlamenta sasaukums ir mainījies. Piemēram, šis termiņš tika noteikts uz pieciem gadiem saskaņā ar Jaunzēlandes 1852. gada Konstitūcijas aktu, pirms tas tika samazināts līdz trim gadiem 1879. gadā, jo bija bažas par centrālās valdības varu.
Balsošanas atbilstība un tiesības
Jaunzēlandei ir plaša vēlēšanu vēsture; 1893. gadā tā kļuva par pirmo pašpārvaldes valsti, kas sievietēm piešķīra balsstiesības. Teorētiski tas noteica vispārējas vēlēšanas no 1893. gada, jo visiem pieaugušajiem vecumā no 21 gada tika atļauts balsot tajā laikā (balsošanas vecums tika samazināts līdz 20 1969. gadā).
Mūsdienu Jaunzēlandē tiesības balsot ir visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Tomēr ir īpaši izņēmumi attiecībā uz šo atbilstību. Turklāt, lai gan vispārējais balsošanas vecums ir 18 gadi, uz Maori neattiecās Eiropas kolonijām piemērojamie balsošanas noteikumi, kā rezultātā izveidojās unikāla situācija, ka septiņas vietas Parlamentā ievēl vienīgi Maori vēlētāji.
Neatkarīgā vēlēšanu komisija ir atbildīga par šo vispārējo vēlēšanu norisi. Apkopot balsošanas procesa galvenos mehānismus:
- Vēlētāji aizvadīja divas aizklātas balsošanas.
- Pirmais balsojums ir par vēlētāju kandidātu.
- Otrā balsošanas kārta ir politiskajai partijai.
- Parasti vēlēšanas notiek reizi trijos gados.
Šie vēlēšanu mehānismi nodrošina, ka pārstāvība Pārstāvju palātā atspoguļo proporcionālu atbalstu, ko sniedz politiskajām partijām visā valstī.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0