Veselības aprūpe Jaunzēlandē
Jaunzēlandes veselības aprūpes sistēma pēdējo desmitgažu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Būtībā no pilnībā publiskas sistēmas, kuras pamatā ir 1938. gada Sociālā nodrošinājuma likums, reformas ir ieviesušas tirgus un veselības apdrošināšanas elementus, galvenokārt kopš astoņdesmitajiem gadiem, radot jauktu valsts un privāto sistēmu veselības aprūpes sniegšanai.
Nelaimes gadījumu kompensācijas korporācija sedz ārstēšanas izmaksas par “nelaimes gadījumiem”, tostarp medicīniskiem pārkāpumiem, visiem cilvēkiem Jaunzēlandē (juridiski vai citādi). Izmaksas tiek atgūtas, iekasējot nodevas no darba devējiem, darba ņēmējiem, benzīna un transportlīdzekļu reģistrācijas, kā arī iemaksas no vispārējās nodokļu sistēmas.
Valsts un privātā veselības aprūpe
Salīdzinoši plašā un kvalitatīvā publisko slimnīcu sistēma nodrošina bezmaksas aprūpi iedzīvotājiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, un to pārvalda rajonu veselības pārvaldes. Tomēr dārgām vai sarežģītām operācijām bieži vien ir nepieciešama ilga gaidīšanas saraksta aizkavēšanās, ja vien ārstēšana nav medicīniski steidzama.
Tādēļ pastāv veselības apdrošināšanas organizāciju sekundārais tirgus, kas finansē savu biedru darbības un ārstēšanu privāti. Dienvidu Krusta Veselības Apdrošināšana, bezpeļņas organizācija, ir lielākā no tām, kas veido aptuveni 60% no veselības apdrošināšanas tirgus un aptver gandrīz ceturto daļu no visiem Jaunzēlandes iedzīvotājiem 2007. gadā, pat darbojoties ar savu slimnīcu ķēdi.
Primārās aprūpes un neatliekamās palīdzības dienesti
Primārā aprūpe (nespeciālistu ārsti / ģimenes ārsti) un medikamenti, kas iekļauti Jaunzēlandes valdības aģentūras Pharmac sarakstā, prasa līdzmaksājumus, bet tiek subsidēti, it īpaši pacientiem ar kopienas veselības aprūpes pakalpojumu kartēm vai augstām lietotāju veselības kartēm.
Neatliekamās palīdzības pakalpojumus galvenokārt sniedz labdarības organizācija Hato Hone St John (kā arī Velingtonas bezmaksas ambulance Velingtonas reģionā), ko atbalsta ar dažādiem privātiem (ziedotiem) un publiskiem (subsīdijas) līdzekļiem.
- 2012. gadā Jaunzēlande iztērēja 8,7 % no IKP veselības aprūpei jeb 3 929 ASV dolārus uz vienu iedzīvotāju.
- No tiem aptuveni 77 % bija valsts izdevumi.
- 2010. gada pētījumā tika pierādīts, ka Jaunzēlandei ir viszemākais medikamentu lietošanas līmenis 14 attīstītajās valstīs (t. i., kopumā lietot vismazāko zāļu), kā arī iztērēta vismazākā summa veselības aprūpei starp tām pašām valstīm, ar USD 2510 ($ 3460) uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Amerikas Savienotajām Valstīm par USD 7290.
Sistēma ir saskārusies ar personāla problēmām, tostarp vienu no augstākajiem māsu mainības rādītājiem pasaulē. Lai gan ne visas māsas pamet šo profesiju, tas var izraisīt aprūpes nepārtrauktību, pakalpojumu traucējumus un kopējās produktivitātes samazināšanos.
Sistēmas vēsture sākās ar valsts slimnīcu izveidi gubernatora George Grey vidū 19th gadsimtā. Ar 1872. gada Sabiedrības veselības likumu tika ieviestas vietējās veselības pārvaldes, kuras galvenokārt finansēja vietējie nodokļu maksātāji un subsidēja centrālā valdība. Vēlāk šo sistēmu paplašināja ar 1938. gada Sociālā nodrošinājuma likumu, kas mēģināja nodrošināt valsts finansētu veselības aprūpi visiem.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0